Rāda ziņas ar etiķeti songvraitings. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti songvraitings. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2009. gada 18. marts

Melodiju matemātika

Šis emuāra, kā tagad saka, ieraksts labi ilgu laiku stāvēja melnrakstos, nepabeigts, taču tagad gadījās klusāks brītiņš, lai novestu domu līdz galam. Ierosmi šim ierakstam deva grupas "Linga" dziesma "Gan", kura pirms kāda laika skanēja "Cīņas klubā": tās piedziedājums stipri vien atgādina Manic Street Preachers "Ocean Spray" piedziedājumu (pats Linga gan saka, ka otrādi). Neņemšos spriest, kurš bija pirmais, es par ko citu. 

Diezgan bieži, kad tiek runāts par kādas melodijas līdzību citai melodijai (parasti mūzikas plaģiāta gadījumos), tiek piesaukts fakts, ka, "sak' tik septiņas jau tās notis vien ir, nav brīnums, ka viena melodija sanākusi dikti līdzīga citai". Pirmkārt jau notis vienā oktāvā ir 12 – ja izmanto klavieres kā piemēru, septiņi baltie taustiņi un pieci melnie (septiņas notis ir parastajā gammā). Otrkārt, un kas pats svarīgākais, ir jāsaprot, ka melodiju neveido notis kā tādas, bet intervāli starp tām. Piesaucot līdzību, kad cilvēks lec pa akmeņiem pāri strautam, nav svarīgi, kur tieši akmeņi atrodas, svarīgi, kādas ir atstarpes starp tiem.

Izejot no tā, ir interesanti parēķināt, cik tad melodijas teorētiski varētu sanākt no kāda konkrēta garuma melodijas/intervālu skaita (man mūzikas skolā gan ar matemātiku tā pašvaki bija, tā kā labojiet, ja ir kļūdas). Piemēra pēc varētu paņemt Imanta Kalniņa dziesmu "Lūgšana", ko decembrī "Latvijas Lepnumā" izpildīja Goran Gora. Savulaik šo dziesmu apvainoja pārmērīgā līdzībā ar vienas Čaikovska simfonijas (nevaru šobrīd atcerēties, kuras) vadmotīvu. 

Dziesmas pirmā frāze sastāv no astoņām skaņām (teksts "Kamēr vēl dreb mana roka"). Izrēķināt, kāds ir maksimālais iespējamais melodiju skaits, kurš sastāv no astoņiem intervāliem, ņemot talkā 12 notis, ir samērā vienkāršs: 12 ir jākāpina 8 pakāpē. Sanāk 429 981 696. Protams, pat ne puse no tām nebūs labas melodijas, lielākā daļa būs vienkārši skaņu rindas, taču skaitlis vienalga astronomisks. Quod erat demonstrandum.

E.

otrdiena, 2008. gada 23. decembris

Par angļu valodu

Viena interesanta lieta, par ko jau raksīju savā personīgajā blogā, bet ko ir vērts atkārtot šeit (jo saistīta ar mūziku), ir jautājums, kapēc tik daudzi latviešu (un citi, kam angļu valoda nav dzimtā) raksta dziesmas angļu valodā. Viena atbilde, protams, ir, ka lielākā daļa no mūzikas, ko mēs ikdienā klausamies ir angliski, tapēc nu "taisāmies" tām pakaļ. Bet šī atbilde tikai atkārto to pašu jautājumu, kapēc tik daudz mūzikas ir angliski. Šķiet, ka esmu atradis atbildi.

Pirmās trīs vai četras Gaujarta dziesmas arī bija angliski. Tika mēģināts rakstīt arī latviski, bet neveiksmīgi, nesanāca. Itkā situācija paradoksāla, jo latviešu valoda taču ir dzimtā, tapēc tai būtu jābūt zināmākai, tātad ērtākai. Taču iemesls angļu valodas uzvaras gājienam patiesībā varētu būt šāds.

Anglene ir izcili bagāta ar vienzilbīgiem vārdiem. Un vienzilbīgi vārdi dziesmu autoriem ir nu ļoti parocīgi, jo tad, kad teksts tiek likts kopā ar melodiju, (parasti) ir jāsakrīt vārda uzsvērtajai zilbei ar melodijas smago taktsdaļu. Nu, piemēram, dziesma "Bēdu manu lielu bēdu" – uzsvērtās zilbes "bē-", "ma-", "lie-", "bē-" – sakrīt ar katras takts pirmo (smago) sitienu. Dziesma izklausītos pavisam savādāk, ja latviešu valodā, līdzīgi kā franču, vienmēr uzsvērtu pēdējo zilbi. Ar vienzilbīgiem vārdiem šāda problēma vispār nepastāv, tapēc melodijas un teksta savienošanas process ir daudz vieglāks un gludāks.

Intereses pēc papētīju, cik daudz vienzilbīgu vārdu ir dažās popdziesmās.
Bītlu "Hey Jude" pirmajā pantā ir 29 vārdi, no kuriem 25 ir vienzilbīgi. ABBAs "Take a chance on me" pirmajā pantā - 81 vārds, no kuriem 75 ir vienzilbīgi. Britnijas "Oops i did it again": 45 un 38 (un, tikai piemēra pēc, Gaujarta "Know how": 32 vārdi, 29 no kuriem - vienzilbīgi).

Edgars