Šis emuāra, kā tagad saka, ieraksts labi ilgu laiku stāvēja melnrakstos, nepabeigts, taču tagad gadījās klusāks brītiņš, lai novestu domu līdz galam. Ierosmi šim ierakstam deva grupas "Linga" dziesma "Gan", kura pirms kāda laika skanēja "Cīņas klubā": tās piedziedājums stipri vien atgādina Manic Street Preachers "Ocean Spray" piedziedājumu (pats Linga gan saka, ka otrādi). Neņemšos spriest, kurš bija pirmais, es par ko citu.
Diezgan bieži, kad tiek runāts par kādas melodijas līdzību citai melodijai (parasti mūzikas plaģiāta gadījumos), tiek piesaukts fakts, ka, "sak' tik septiņas jau tās notis vien ir, nav brīnums, ka viena melodija sanākusi dikti līdzīga citai". Pirmkārt jau notis vienā oktāvā ir 12 – ja izmanto klavieres kā piemēru, septiņi baltie taustiņi un pieci melnie (septiņas notis ir parastajā gammā). Otrkārt, un kas pats svarīgākais, ir jāsaprot, ka melodiju neveido notis kā tādas, bet intervāli starp tām. Piesaucot līdzību, kad cilvēks lec pa akmeņiem pāri strautam, nav svarīgi, kur tieši akmeņi atrodas, svarīgi, kādas ir atstarpes starp tiem.
Izejot no tā, ir interesanti parēķināt, cik tad melodijas teorētiski varētu sanākt no kāda konkrēta garuma melodijas/intervālu skaita (man mūzikas skolā gan ar matemātiku tā pašvaki bija, tā kā labojiet, ja ir kļūdas). Piemēra pēc varētu paņemt Imanta Kalniņa dziesmu "Lūgšana", ko decembrī "Latvijas Lepnumā" izpildīja Goran Gora. Savulaik šo dziesmu apvainoja pārmērīgā līdzībā ar vienas Čaikovska simfonijas (nevaru šobrīd atcerēties, kuras) vadmotīvu.
Dziesmas pirmā frāze sastāv no astoņām skaņām (teksts "Kamēr vēl dreb mana roka"). Izrēķināt, kāds ir maksimālais iespējamais melodiju skaits, kurš sastāv no astoņiem intervāliem, ņemot talkā 12 notis, ir samērā vienkāršs: 12 ir jākāpina 8 pakāpē. Sanāk 429 981 696. Protams, pat ne puse no tām nebūs labas melodijas, lielākā daļa būs vienkārši skaņu rindas, taču skaitlis vienalga astronomisks. Quod erat demonstrandum.
E.
