Krusta skola

Dažas dienas atpakaļ, Fēlikss, kurš iegādājās mūsu disku, man teica, ka kopš Dimitera "Krusta skolas" neesot līdz šim sastapies ar tik patiesu latviešu mūzikas albumu. Paldies, man tas nozīmē baigi daudz. "Krusta skola" ir viens no maniem "bāzes" albūmiem – tāds, kurš ietekmējis vairāku gadu garumā un joprojām ieņem vietu mūzikas pleijerī (tikai pēdējos gados biju par to bišķi piemirsis).

Ļoti patīk lielākā daļa tekstu (tekstos ir padaudz kristīgo overtoņu, bet man tie nav būtiski), tas, kā teksts saspēlējas ar mūziku, radot vienotu veselumu. Protams, arī meistarīga ģitāras spēle paša Dimitera un Ginta Solas izpildījumā, un... jā, īstums, ko Dimiteram, diemžēl, neizdevās saglabāt vēlākajos albumos.

Te viens gabaliņš.

E.

Tallest Man on Earth

Uzgāju tādu zviedru dziesminieku, kurš sevi dēvē par "Tallest Man on Earth", albuma nosaukums "The Wild Hunt". Ļoti, ļoti bob-dilaniski, tikai 21. gadsimtā. Ar katru klausīšanās reizi iepatīkās arvien vairāk.

E.

Mazliet no vietējās mūzikas

Vispār es neesmu hip-hop mūzikas cienītājs, man citi žanri tuvāki, bet šodien nejauši uzgāju skaņradi, kurš sevi dēvē par "Monkeymusician". Viņš pārstāv instrumentālā hip-hopa žanru un ir radījis albumu "Tavas pilsētas skaņas". Man šķiet, ka kopumā ļoti interesanti, brīžiem patīkami atgādina "Ghost dog" soundtreku, klausos jau otro reizi pēc kārtas. Līdzi šūpojas galva un labā kāja. Atrodams Draugos, bet visu albumu bez maksas iespējams novilkt no šīs mājas lapas.

E.

Atkarības deklarācija

"Kings of Convenience" iepriekšējā plate man bija (ir) ļoti mīļa. Kādu laiku atpakaļ ļoti daudz klausījos, un faktiski viens otrs "Gaujarta" gabals skanējuma ziņā mazliet atgādina "kingus". Tagad šiem ir jauns albums laukā. Sāku klausīties ar dalītām jūtām, kā jau tas gadās ar grupas jaunu ierakstu pēc tam, kad iepriekšējais ļoti paticis. Plate pārsteigt nepārsteidz, taču ir daži ļoti labi gabali.

Piemēram, šis:

E.

Gaujarts klausās

Kādu laiku atpakaļ Ilmārs Šlāpins savā blogā Satori bija uzrakstījis par kādu mūziķi, kurš ierakstījis vienu instrumentālās mūzikas albumu un pēc tam pazudis. Mūziķi sauc Steve Eliovson. Diemžēl tiešo saiti uz konkrēto bloga ierakstu nav iespējams ielikt, Šlāpina blogs ir te, tekstā meklējiet "eliovson".

Bet pati mūzika ir tāds svaiga gaisa malks, instrumentāla - viena vai divas ģitāras + perkusijas. Un kā teica grupas biedrs: nevienas nepatiesas nots.

Pievienoju vienu skaņdarbu paklausīties.

E.