(Šī ir "Festivālu anabāzes" septītā daļa. 1. daļa - ievads - šeit. Otrā - šeit. Trešā - šeit. Ceturtā - šeit. Piektā daļa - šeit. Sestā - šeit.)
Tā, lūk, ir jāsaucas festivālam. Definīcija, solījums, raksturs! Protams, atceroties visu jau ilgi pēc notikumiem, arī Mīlas Vasara šķiet mazliet par banālu, mazliet par tiešu, bet tad, toreiz, šķita, ka ilgoties ir normāli un vispār priekšā vairs tikai labais.
Mīlas solījumi taču ielikti jau festivālu pamatos. Reiz festivālā Bauzlande es nogrābu tādu skuķi (vai otrādi), ka trīs gadus dabūjām kopā nodzīvot. Reiz Tabūnā tajā īsajā rīta stundā, kad visi jau guļ un neviens vēl neceļas es, pazudis, viens, bez pajumtes, satiku meiteni brīnišķi pelēkām acīm, kas teica man :
- Ejam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru