Albums ir pagalam?

Divi pirms kāda laika izlasīti blogu ieraksti lika aizdomāties. Pirmajā Nilss Sakss atgādināja bērnības / tīņu gadu albumu drillēšanas māniju. Otrajā Andrejs Veitners piemin jau daudz reiz piesaukto "albuma nāvi". No vienas puses, savulaik mūzikas albumi bija kaut kas ļoti nozīmīgs, visa populārās mūzikas ierakstu pasaule faktiski rotēja ap albumiem. No otras puses, šobrīd, pārsvarā jau laikam dēļ interneta un digitālo mūzikas atskaņotāju ienākšanas sadzīvē, tie savu nozīmi ir zaudējuši. Pieņemu, ka tam par pamatu ir arī tīri praktiski apsvērumi: ja "uzliec" CD vai plati, tad to mainīt ik pēc dziesmas ir samērā apnicīgi un darbietilpīgi. Klausoties no iPod vai datora šāds ierobežojums nepastāv.

Loģiski tas noved pie pārdomām, ko īsti darīt mums. Albums savā ziņā ir ērta lieta: tas dod iespēju sakoncentrēt grupas spēkus salīdzinoši efektīvai darba sesijai ierakstu studijā, ir ceļastabs grupas attīstībā, labs rīks mediju uzmanības piesaistei, jo tas ir, vairāk vai mazāk, notikums. Jautājums ir, vai ir nozīme koncentrēties šādai vienai sesijai, vai arī veidot mazākus 3-4 dziesmu komplektus, kurus izplatīt elektroniski? Tīri intereses pēc uztaisīju nelielu aptauju, būs interesanti paskatīties jūsu atbildes.

Aptauja šeit

Par sevi varu teikt, ka, kad klausos mūziku, tomēr pārsvarā klausos albūmu režīmā (kad zinu, kādas noskaņas mūziku gribas klausīties), vai visas fonotēkas Shuffle režīmā (kad nezinu, ko gribu). Tomēr albumi dominē.

Edgars

P.S. Uzreiz pasaku, ka esmu pazīstams ar terminu Concept album un zinu, ka 99% no mūsdienās izdotajiem albumiem ir vienkārši dziesmu apkopojums vienā sarakstā. Bet tas nemaina lietas būtību.

[ APDEITS ] Nobalsoja 13 cilvēki, no kuriem 10 klausās albumu režīmā, pārējie albumus klausās tikai no iecienītākajiem izpildītājiem.