Cilvēks tver dzīvi tikai caur savu skatupunktu caur savām emocijām jeb kāda frekvence tāda skaņa. Es satiku visbrīnišķīgakos cilvēkus pasaulē tieši festivāla laikā un festivāla sajūta atnāca ar smalku blīkšķi, kad garais krastā pienāca klāt un izstāstīja vienu gadījumu.
Kā sanāca kā ne, savu nospēlējam i vācāmies nost, lai Mona de BO var kāpt uz skatuves un vakars turpināties. Puiši jau krāmējās virsū, es pajautāju Rubenim kad sākšot, teica pēc stundas. Skaidrs. Stunda laika, var visu sakrāmēt busā un pēcāk nākt klausīties.
Īstos festivālos visi staigā no vienas skatuves pie otras, no telšu pilsētiņas uz jūru, kur kāds vai kāda jāsatiek, tā kustība ir kā skudrupūznī. Es pats staigāju ar akordeonu mugursomu un ģitāri, tikai to visu nolikt, un tad iet klausīties MDB, bet nav nekā sarežģītāka. Vēl festivālā ir tādā lieta kā citu tādu pašu kā es satikšana un informācijas apmaiņa. Ja esi iecerējis pārvietoties no viena punkta uz otru tad pa vidu noteikti satiksi vēl kādu, kurš 100 gadu nav redzēts un ar kuru jāpārmij vismaz pāris vārdi. Bet laiks iet un blīkšķis tuvojās. Meklējot raksturojumu priecīgai festivāla sajūtai, viens(a) no brīnišķīgajiem cilvēkiem man teica tā – festivāls ir vieta kur satikties draugiem + laba mūzika.
Tad nu pēc divām stundām es nokļuvu pie ILY telts kur kā izrādās MDB spēlēja tikai trešo dziesmu, ritīgi šamie bi aizkavējušies, bet es tieši paspēju uz episko skaņu. Viens mans draugs baltkrievs teica ka skaņa esot "как церковная сталь" . Pats gremdējos skaņā kā jūrā (tagad ar nepacietību gaidu MDB jauno plati). Pēcāk aizgāju uz jūru kur satiku garo.
- Klau, Tu savu giču pajem no aizskatuves.
- Es jau saliku visus štrumus busā.
- Nē, tavējā stāv turpat aiz steidža.
- Bet..
Pēc paukšķa kautkur labājā pusē viss noskaidrojās..
Un tieši šajā brīdī man atnāca festivāla sajūta ar visu klātbūtnes efektu un sajūtu ka esi kā maziņš zobratiņš sazobē ar itinvisiem, esi piederīgs pie visa lielā visuma un atrodies
pareizajā vietā un pareizajā laikā.
... tas bija Rubeņa telekasters un visi fendera čeholi ir vienādi. MDB speciāli sāka vēlāk lai es paspētu noklausīties Tos divus gabalus kad zvaigžņu vārti vai nu atveras vai aizveras īsti nevarēja saprast.
- Es Atvainojos Edgaram par šo pārpratumu. Rudolfs
P.S. Par skaņu neko nezinu, bet man patika sākotnējais koncepts – visi spēlēs skaļi a mēs klusu :)
3 komentāri:
par upi - taisnība.
bet muzikālā ziņā tomēr nebija tādas, nebaidos šī vārda, laimes sajūtas, kā viņreiz.
a vispār, pēc tā, ko mēs te esam sarakstījuši, varētu padomāt, ka nez kas notika, bet patiesībā tikai viduvēji nospēlējām, slikti skanēja visā tajā festivāla jezgā, un mazliet sāp galva.
Klīst baumas ka festivālā esot divi protokoli sastādīti par skaļuma pārsniegšanu un pārkāpta LV likumdošana un normatīvie akti
.. da ne jau par to es gribēju rakstīt. tfu ti. bet par to ka mūzika ko tautieši klausās (spēlē) ir kā lakmusa papīriņš kurš precīzi rāda kādi mēs esam
Ierakstīt komentāru