Tikko pabeidzu likt simts kompaktdiskus tiem atvēlētajos simts kartona vāciņos. It kā rutīnas darbs, bet kaut kas tur bija tāds ievelkošs, kaut kas noslēdzošs. Tomēr, kaut arī mūsdienās visā tā tendence ir uz digitālo pusi aizgājusi, tā taustāmā plate rokās tomēr dod papildus vērtību – apziņu, ka šitais darbiņš ir pabeigts un var sākties kaut kas jauns. Tādu sajūtu neviena elektroniskā "relīze", man šķiet, nekad nedos.
Pats plates vāciņs arī sanācis ļoti glīts, galvenokārt pateicoties Reiņa zīmējumiem. Un te viena piezīme uz albuma malas: darbs šīs plates tapšanā ir ieguldīts pamatīgs, un šobrīd šķiet, ka ir bijis vērts.
E.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru